Перевод: со всех языков на все языки

со всех языков на все языки

pasaules daļas

  • 1 pasaules daļas

    прил.

    Latviešu-krievu vārdnīca > pasaules daļas

  • 2 части света

    n

    Русско-латышский словарь > части света

  • 3 teritoriālās tipiedaļas

    ▪ Termini
    lv bibl.
    lv Vispārīgās tipiedaļas, kas atspoguļo teritoriālo - administratīvi politisko, administratīvi teritoriālo, kā arī neadministratīvo (kontinenti, pasaules daļas, polārās zemes, vēsturiskie apgabali, ekonomiskie rajoni, okeāni, jūras, līči utt.) jēdzienu sistēmu. T.t. indeksus pievieno pamattabulu vai palīgtabulu indeksiem ar apaļām iekavām. Izstrādāti divi T.t. tabulu varianti - dabas un sociāli ekonomiskajām, kā arī humanitārajām zinātnēm
    ru териториальные типовые деления ББК
    LNB93

    Latviešu-krievu vārdnīcu > teritoriālās tipiedaļas

  • 4 gvarde

    n. гвардия  (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \gvardeии)
    LKLv59
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču garde, itāliešu guardia
    lv 1. Privileģētas karaspēka daļas; vēsturiski veidojās no monarha vai karavadoņa miesassardzes. vēst.
    lv 2. vēst. Padomju Savienībā — karaspēka daļas un vienības, kurām Otrā pasaules kara laikā par izcilību kaujās bija piešķirts gvardes nosaukums
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > gvarde

  • 5 hidrogrāfija

    ▪ Termini
    ru гидрография celtn.
    lv  (ūdenskrātuvju pētniecība)
    Kai98
    ▪ EuroTermBank termini
    MašB, BūVP
    lv hidrogrāfija ūdenskrātuvju pētniecība
    ru гидpогpафия
    Vid
    ru гидрография
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - skatīt hidro.. + sengrieķu graphein ‘rakstīt’
    lv 1. Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī atsevišķas sauszemes ūdenstilpes un ūdensteces (upes, ezerus u. c.)
    lv 2. Okeanoloģijas nozare, kas apraksta Pasaules okeāna daļas
    Jum99

    Latviešu-krievu vārdnīcu > hidrogrāfija

  • 6 sistēma

    lietv. система
    LKLv59
    ▪ Termini
    lv ped.
    lv Kādu elementu (priekšmetu, parādību, darbību, jēdzienu) izkārtojums noteiktās, savstarpēji saistītās attiecībās, strukturētā veselumā, saglabājot katra elementa relatīvu patstāvību; savstarpējās attiecībās un sakarībās esošu elementu kopa, kas veido kvalitatīvi jaunu veselumu, vienību ar noteiktām funkcijām. Savstarpēji noteiktā secībā (izkārtojumā) saistītu objektu, teorētisku atziņu, principu u. tml. kopums
    ru система
    Zva00
    ▪ EuroTermBank termini
    ĀdTekst
    ru система
    MašB, BūVP
    ru система
    Ek, Fin
    ru система
    MašB, DzEz
    ru система
    DzEz, MašB
    ru система
    Inf, Kom, IT
    ru система
    DzEz
    ru система
    Izgl, Ped, PedStr
    ru система
    El, IT, Kom
    ru система
    DzEz, Ķīm
    ru система
    DzEz, MašB
    ru система
    DzEz
    ru система
    Vid
    ru система
    Uzņ, Ek, Dok
    ru cиcтeмa
    ETB
    ▪ Skaidrojumi
    lv Izcelsme - franču système \< sengrieķu systēma ‘no daļām kopā saliktais, veselais’
    lv 1. Jebkurš fizisks, psihisks, garīgs vai sociāls objekts, ko aplūko kā citu objektu — sistēmas daļu un elementu — kopumu; iekšēji organizēts, strukturēts veselums; veselums, kura daļas un elementi ir savstarpēji saistīti (pēc kādiem likumiem, noteikumiem vai principiem), un kuram ir noteiktas funkcijas. tehn.
    lv 2. tehn. Funkcionāli vienots darbojošos objektu kopums. fizio.
    lv 3. fiziol. Orgānu, audu, šūnu kopums, kam organismā ir funkcija (piem., asinsrites sistēma, gremošanas sistēma, imūnsistēma)
    lv 4. Iekārtojuma veids, forma, organizācija, konfigurācija (piem., vēlēšanu sistēma)
    lv 5. Sabiedriskā iekārta. ģeol.
    lv 6. ģeol. Stratigrāfiskā iedalījuma pamatvienība, kas apvieno viena perioda laikā izveidojušos iežus; uz sistēmu robežām būtiski mainās fauna un flora. vēst.
    lv 7. vēst. Teorija (piem., heliocentriskā pasaules sistēma). vēst.
    lv 8. vēst. Tas pats, kas klasifikācija
    Jum99
    ▪ Sinonīmi
    lietv.
    1. struktūra; uzbūve
    sociālā sistēma
    2. svīta
    3. veids
    4. kārtība; sakārtojums
    T09

    Latviešu-krievu vārdnīcu > sistēma

См. также в других словарях:

  • velnias — sm. (3) KBII54, K, FrnW, RŽ, DŽ, NdŽ 1. LEXXXIII334 mit. žemės ir požemio dievaitis, kipšas, pinčiukas: Mūsų mitologijoje velnias pagrobia Aušrinę sp. Pikulas buvęs senas, žilas vyriškis su ilga žila barzda, mirtinai blyškios spalvos, apsisiautęs …   Dictionary of the Lithuanian Language

Поделиться ссылкой на выделенное

Прямая ссылка:
Нажмите правой клавишей мыши и выберите «Копировать ссылку»